Brittas kokles soma

Britta ar mani sazinājās kādā saulainā, pašā vasaras sākuma dienā, esot nopirkusi kokli un gribot "saģērbt". Sarunājām tikšanos ar viņu un kokli, bet tanī dienā bija trakas lietusgāzes, un tā kā Britta visur pārvietojas ar velosipēdu, tad tas būtu neprāts savu jauniegūto draugu tā samērcēt. Tad nu devu norādījumus, ko un kā mērīt, kā pārzīmēt kokles kontūras. Satikāmies, izrunājām vēlmes, un tad pamazām tapa koši magoņu sarkanā soma ar tumši novakares debesu ziliem sāniņiem un saulītes rotājumu, kas tapšanas gaitā pacēlās virs virmas radot 3D efektu. Iekšiņa no kokvilnas sīki puķaina auduma ar kabatu A4 papīriem un kabatiņu ar klapīti skaņošanas kloķītim.

Atkal satikāmies dienā, kad spoži spīdēja saule, bet pamale vilkās melnos mākoņu mutuļos un ducināja pērkons. Nodevu kokles mantelīti īpašnieces rokās, šķīrāmies, un pat 100m nenogājām, kā sākās negaiss, nu, redz, todien no rīta biju vasaras Saulgriežu ieskandināšanas koncertā, spēlējām un dziedājām "Pērkonīt's ducināja"... piesaucām! Bet Brittas koklei tagad ir savs drošais mantelītis, kas pasargās no dabas izpausmēm.