Par mani

Es esmu

Elīna Rozenberga-Zeltiņa. Ar šūšanas lietām nodarbojos kopš sevi atceros, Iesākumā, tās bija štātes lellēm, vēlāk arī sev. Jau sākumskolas laikā sēdos pie mammas vecās Singer kājminamās šujmašīnas un šuvu sev arī somas, penāļus rakstāmpiederumiem un maciņus, lai būtu kaut  kas citādāks nekā pārējiem vai arī veikalos nopērkamais un gatavais nebija atbilstošs manām vēlmēm un vajadzībām. 

Skolā man ļoti patika mājturības stundas, tās ar prieku apmeklēju, jo bija lieliska skolotāja, kas rosināja radošumu, lai, izmantojot dažādas rokdarbu tehnikas, radītu kaut ko jaunu un unikālu. Daudzus knifiņus iemācījos arī ādas apstrādes pulciņā. Skolā vēl bija lieliska iespēja apgūt pamatprasmes aušanā ar lielajām sviru stellēm, un šī lieta mani joprojām aizrauj,  darbojos arī TLMS Kamene, apgūstu dažādas aušanas tehnikas, kuras var lieti izmantot unikālu audumu radīšanai, un pēcāk izmantot tos somām, maciņiem, aksesuāriem un arī apģērbā, kā tautastērps vai ikdienā nēsājamiem tērpiem. 

Vienmēr ieraugot jaunas un neredzētas rokdarbu tehnikas, gribas tās izmēģināt, saprast principus, un jo sarežģītāk tas izskatās, jo lielāka ir vēlme visu izdibināt līdz pirmsākumiem.

Kāpēc Mantelīši?

Reiz, pirms vairākiem gadiem, sāku apgūt kokles spēli "Kokļu Mežā", tur tiku pie savas pirmās kokles, un ātri vien sapratu, ka tai būs nepieciešama soma, kur to uzglabāt un arī pārnēsāt, un, protams, pasargāt no instrumentam nelabvēlīgajiem laikapstākļiem. Tad nu eksperimentālā kārtā tapa mana pirmā kokles soma. Zināma pieredze par to, kā to šūt, bija, jo pirms tam tiku darinājusi somu arī savai ģitārai, jo gribējās "kaut kādu smukāku" somu nekā veikalos bija dabūjamas. Soma joprojām kalpo godam, lai gan instruments nu jau ir cits. 

Tad lēnām uzradās citi kokles īpašnieki, kuri bija redzējuši manus somu vai kāds bija pačukstējis par to ar aicinājumu uzšūt somu arī viņu mūzikas instrumentam, jo kokle ir tas mūzikas instruments, kuram gatavu somu veikalā nenopirksi, jo tās parasti ir unikālas gan pēc formas, gan izmēriem, tāpēc katrs izlīdzas, kā nu prot - tin lakatā vai audumā, pielāgo kādu lielāku maisu utt. katrā ziņā par to varētu veikt veselu pētījumu :) 

Pa vidu kokļu somām "iespruka" arī citādāki mūzikas instrumenti, piemēram, bubins, cītara, ģīga, koncertkokle un citi. Tos visus vajadzēja "saģērbt" un tāpēc ir Mantelīši, kā silts, mīksts un ērts mētelītis, ko uzvilkt, lai būtu droši doties pasaulē.